Rudens vīriešu apģērbi un ne tikai

Mūsdienās diezgan skaidri definēts tas, kādu apģērbu nēsā vīrieši un kādu – sievietes. Taču patiesībā daudzu apģērbu vēsture, kas pašlaik asociējas tikai ar sievietēm, ir saistīta tieši ar vīrišķo dzimumu. Rudens ir laiks, kad aizvien vairāk un vairāk gribas uzvilt papildus apģērba kārtu.

Rudens vīriešu apģērbi?

Rudens vīriešu apģērbi mēdz asociēties ar siltām un adītām jakām un biezāku mēteli. Rudens apģērbs ir arī šalles, ko sākotnēji izmantoja Senajā Romā, kur tās nēsāja vīrieši, lai noslaucītu sviedrus no kakla un sejas un tikai daudz vēlāk radās arī šalles sievietēm! Lai arī šalle ir kļuvusi par abiem dzimumiem piemērotu apģērbu, asociatīvi šķiet, ka tieši sieviete varētu būt šalles sākotnējā nēsātāja, bet tā nebūt nav. Interesanti, ka 17. gs., lai pasargātu no aukstuma, šalles nēsāja horvātu armija. 20.gs. šalle ir kļuvusi par vienu no visvairāk lietotajiem aksesuāriem, kas papildina ikvienu tēlu – gan sievietei, gan vīrietim.

Rudenī vairs negribas rādīt plikas kājas un daudzi izvēlas nēsāt legingus. Lai gan arī šis apģērbs šķiet tipisks sievietēm, patiesībā tas sākotnēji bija vīriešu apģērbs. Legingus nēsāja indiāņi, vēlāk kovboji, jo tā bija iespēja aizsargāt kājas no čūsku un kukaiņu kodumiem. 13. gs. tos valkāja vīrieši Skotijā. Savukārt, Krievijā un Korejā tos nēsāja sievietes, lai varētu aizsargāties no sala. Slavas virsotnes legingi sieviešu apģērbā piedzīvoja sešdesmitajos gados un atdzima pēc 2000. gada un kā vīriešu apģērba elements tie pazuduši (izņemot sportu, protams).

Citi apģērbi ar interesantu vēsturi

Ikviena vīrieša nozīmīgākais apģērba gabals ir zeķes. Pirmās zeķes ir atrastas Senajā Grieķijā, kur tās bija izgatavotas no dzīvnieka spalvas un pasargāja no apkārtējās vides, vadot termoregulāciju. Zeķes pāri celim kļuva bija populāras 19. – 20. gs., kur tās nēsāja gan meitenes, gan zēni.

Daudzu vīriešu apģērbu sastāvdaļa ir kabatas, kas sākotnēji kā somiņas tika piestiprinātas pie jostas, kas bija nēsājamas zem mēteļa. Kabatas mūsdienu izpratnē parādījās 17. gs. un kļuva par neatsveramu palīgu, pārnēsājot ikdienišķas un mazas lietas.

Daudzi varbūt nezina, ka sašļukušās cepures jeb bīniji sākotnēji tika valkātas mehāniķu, rūpnīcas darbinieku aprindās, lai noņemtu matus no sejas, jo tie traucēja darbam. 50. gados tās nēsāja jaunie studenti dažās universitātēs un pamazām to lietošana ir kļuvusi par ikdienu.